GMBH rīkotājdirektoru spēkā neesošas vienošanās tiek izskatītas saskaņā ar kļūdainu darba attiecību principiem.
Slēdzot rīkotājdirektora līgumu, var gadīties, ka līgums netiek noslēgts spēkā esoši. Visbiežākais iemesls tam, iespējams, ir uzņēmuma pārstāvība no personas puses, kurai nav tiesību to darīt. Bet arī likumā noteikta aizlieguma pārkāpumi, vienošanās amorāls raksturs vai apstrīdēšana, piemēram, rīkotājdirektora krāpnieciskas maldināšanas dēļ, var izraisīt darba līguma spēkā neesību vai tā atcelšanu ar atpakaļejošu spēku.
Arī Vācijas Federālā Augstākā tiesa (BGH) tagad ir nolēmusi, ka “kļūdainu darba attiecību” principi tiek piemēroti analogi rīkotājdirektora nodarbinātībai GmbH. Šie principi, kas ir izstrādāti judikatūrā par darba līgumu, nosaka, ka darbinieka darba laikā darba attiecības ir jāuzskata par tādām, it kā līgums būtu noslēgts spēkā esoši. Tas jo īpaši nozīmē, ka rīkotājdirektors var paturēt saņemto atlīdzību un viņam tā nav jāatmaksā darba devējam, jo, atspoguļojot to, darba devējam parasti nav iespējams atdot rīkotājdirektora darba sniegumu. Tomēr nākotnē līgumattiecības var izbeigt jebkurā laikā bez pamatota iemesla. Tikai izņēmuma gadījumos šīs tiesības nevajadzētu pastāvēt, ja labticība prasa saglabāt darba līgumu. Tomēr saskaņā ar Federālās tiesas judikatūru darba līguma turpināšanas prasības ir ļoti augstas.
Tāpēc rīkotājdirektora līguma spēkā neesamība abām pusēm rada risku, ka līgums nākotnē var tikt izbeigts ar tūlītēju spēku, ja tiek atzīta spēkā neesamība. Turklāt var rasties atbildības riski attiecīgajām personām.
Avots: Federālā tiesa (BGH), 20.08.2019. lēmums, Nr.: II ZR 121/16
